Latvia profile

Overview

Enerģijas galapatēriņš Latvijā 2023.gadā bija 3.81 Mtoe, tā izmaiņas, salīdzinot ar 2000.gadu un 2010.gadu, attiecīgi ir 15.4% un -1.2%. 2023.gadā vislielāko daļu no kopējā enerģijas galapatēriņa sastāda mājsaimniecības, kuru devums ir 29%. Mājsaimniecību patēriņa daļa ir samazinājusies par 3.9% punktiem salīdzinot ar 2010.gadu. Transporta sektora patēriņa daļa ir samazinājusies no 28% 2010.gadā uz 27% 2023.gadā, bet rūpniecības sektora patēriņa daļa ir pieaugusi no 20% līdz 24%. Ja mājsaimniecībās un transportā enerģijas patēriņš ir samazinājies attiecīgi par 12.9% un 5.7%, tad rūpniecībā patēriņš ir pieaudzis par 19.1%. Dēļ ģeopolitiskās situācijas izmaiņām pasaulē 2022.gadā un ar to saistīto straujo enerģijas cenu kāpumu var konstatēt būtisku enerģijas patēriņa kritumu mājsaimniecībā sun pakalpojuma sektoros 2023.gadā pret 2021.gadu.

Kopējā energoefektivitāte galapatērētājiem, kas mērīta ar ODEX indikatoru, laika periodā 2000.-2023.gads ir uzlabojusies par 32% (vidēji 1.7%/gadā). Ja laika periodā 2000. – 2010.gads energoefektivitātes indikators uzlabojās vidēji ikgadēji par 2.0%, tad laika periodā 2010. – 2023. gads temps mazliet samazinājās un ikgadējais pieaugums bija 1.4%/gadā. Neskatoties uz ekonomikas recesiju 2008.-2011.gadā, rūpniecībā laika periodā 2000. – 2023.gads ir vislielākā energoefektivitātes uzlabošanās tendence - par 46%. Taču jāatzīmē, ka pēdējos 5 gados ikgadējais uzlabošanās temps ir samazinājušies un tas ir tikai 1% gadā. Dažādas īstenotās valsts atbalsta programmas un likumdošanas normu ieviešana dzīvojamo ēku siltumnoturības uzlabošanai ir sekmējušas enerģijas efektivitātes uzlabošanos mājsaimniecībās laika periodā 2000. – 2023.gads par apmēram 38% (vidēji 2.0%/gadā). Transporta un pakalpojumu sektoros enerģijas efektivitātes uzlabošanās temps 2000.-2023.gadā ir lēnāks (attiecīgi vidēji 1.3%/gadā un 0.5 %/gadā).

Aprēķinātais kopējais kumulatīvais enerģijas ietaupījums no 2000. līdz 2023.gadam ir apmēram 1.4 Mtoe. Mājsaimniecības dod galveno ieguldījumu, jo dēļ energoefektivitātes uzlabošanās mājsaimniecībās nepatērētā enerģija sastādīja apmēram 43% no kopējā kumulatīvā ietaupījuma uz 2023.gadu. Otrs lielākais devums ir rūpniecībai (31%) un tad seko transporta sektors (21%). Ja mājsaimniecībās un rūpniecībā šie ietaupījumu lielā mērā ir veidojušies no īstenotām energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmām un tirgus diktētām tehnoloģiju attīstības tendencēm, tad transporta sektorā ietaupījumi pārsvarā ir veidojušies no tehnoloģiju attīstības, bet mazākā mērā no īstenotām programmām. Enerģijas cenu straujais kāpums 2022.gadā būtiski ietekmēja patērētāju uzvedību. Enerģijas ietaupījumi mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā 2022.un 2023.gadā pret 2021.gadu pieauga attiecīgi par 12.1% un 9%.

Primārās enerģijas patēriņš Latvijā ir samazinājies no 4.51 Mtoe līdz 4.22 Mtoe (par 0.29 Mtoe vai par 6%) laika periodā 2010. – 2023.gads. Enerģijas galapatēriņa samazināšanās (-0.16 Mtoe) visbūtiskāk ietekmēja šīs izmaiņas. Izmaiņas enerģijas pārveidošanas sektorā (samazinājums par 0.1 Mtoe) visvairāk ietekmēja efektīvu koģenerācijas tehnoloģiju izmantošana, bet mazākā mērā pārslēgšanās uz atjaunojamiem energoresursiem. Pārējām izmaiņām enerģijas transformācijas sektorā un energoresursu patēriņam ne-enerģētiskām vajadzībām bija minimāls iespaids uz kopējā enerģija spatēriņa izmaiņām, salīdzinot ar iepriekš minētiem faktoriem.

Laika periodā 2010. -2023.gads kopējais enerģijas galapatēriņš Latvijā samazinājās par 0.24 Mtoe (no 4.0 Mtoe līdz 3.76 Mtoe). Ekonomiskā aktivitāte, un tās strukturālas izmaiņas noteica to, ka enerģijas galapatēriņš pieauga par 1.07 Mtoe. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums (0.87 Mtoe) deva apmēram 81% no kopējā enerģijas patēriņa pieauguma. Šis kopējais pieaugums lielā mērā tika kompensēts ar energoefektivitātes uzlabošanos virzītu enerģijas ietaupījumu (-0.66 Mtoe) un izmaiņām klimatiskajos apstākļos (-0.24 Mtoe). Mazākā mērā enerģijas patēriņa samazināšanos ietekmēja citi faktori, kā piemēram iedzīvotāju uzvedības maiņa dēļ enerģijas cenu straujā kāpuma 2022.gadā. Līdzīgs factors ietekmēja arī enerģijas patēriņa samazināšanos publiskās ēkās.

Energoefektivitātes paaugstināšana ir viena no enerģētikas sektora attīstības galvenajām prioritātēm, kas ļauj samazināt ar enerģijas patēriņu saistītās izmaksas, paaugstina energoapgādes drošuma līmeni, sekmē nacionālās ekonomikas konkurētspēju, tās ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus sniedzot ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā. Nacionālās energoefektivitātes politikas īstenošanā tiek pielietots dažādu rīcībpolitikas instrumentu un pasākumu kopums. To vidū nozīmīga loma ir energoefektivitātes investīciju līdzfinansēšanai (skat. sektoru tabulas) un energopārvaldības sistēmu (EPS) ieviešanai. Tabulā zemāk ir iekļauta EPS ieviešana lielajos uzņēmumos un lielajos elektroenerģijas patērētājos, savukārt EPS ieviešanu publiskajā sektorā skat. Ēku energoefektivitātes sadaļā. Latvijas Aktualizētais Nacionālais enerģētikas-klimata plāns 2021.-2030.gadam (NEKP2030) velta īpašu uzmanību enerģijas patēriņa monitoringam un samazināšanai publiskajā sektorā un publiskā sektora priekšzīmes lomas izpildei. Atbilstoši jaunās Energoefektivitātes direktīvas 2023/1791/ES 5.pantam, publiskajām struktūŗām tiks noteikts kopējā enerģijas galapatēriņa samazināšanas – vismaz 1.9% katru gadu, salīdzinājumā ar 2021.gadu – pienākums. Atbilstoši Energoefektivitātes direktīvas 8.panta prasībām noteiktais Latvijas kumulatīvais enerģijas patēriņa ietaupījuma mērķis 2030.gadā ir 29,5 TWh (2,5 Mtoe). Lai sasniegtu 2020.gada kumulatīvo enerģijas patēriņa ietaupījuma mērķi (0,85 Mtoe), tika īstenota gan energoefektivitātes pienākuma shēma (EPIES, ietvēra elektroenerģijas mazumtirdzniecības komersantus ar pārdoto elektrības apjomu vismaz 10 GWh gadā), gan alternatīvie pasākumi. 2021-2030 gadu periodā EPIES turpināta netiek.    

Buildings

Kopējais ēkās patērētās enerģijas patēriņš 2023.gadā ir par 9.3% mazāks nekā 2010.gadā. Noteicošā loma izmaiņās ir dzīvojamām ēkām, kurās enerģijas patēriņš periodā ir samazinājās par 12.9% (vidēji 1.1%/gadā). Turpretim pakalpojumu sektorā enerģijas patēriņš ēkām ir samazinājies tikai par 1.0%. Enerģijas cenu straujais kāpums 2022.gadā būtiski ietekmēja enerģijas patēriņu, un tas mājsaimniecību un pakalpojuma sektora ēkās 2023.gadā samazinājās pret 2021.gadu attiecīgi par 5.9% un 7.0%.

Apkurei tiek patērēts 66%, karstā ūdens sagatavošanai 18%, ēdiena gatavošanai 8% un elektriskām ierīcēm un apgaismošanai 9% no kopējā patēriņa mājsaimniecībās 2023.gadā. Visos enerģijas pakalpojumu veidos patēriņš ir samazinājies salīdzinot ar 2010.gadu. Enerģijas patēriņu ilgtermiņā ietekmē ne tikai energoefektivitātes pasākumi, bet arī iedzīvotāju skaita samazināšanās, bet īstermiņā (2019 – 2023) enerģijas cenu svārstības.   

Īpatnējais enerģijas patēriņš apkurei (koe/m2) ir samazinājies par 24% (vidēji 2.1%/gadā) kopš 2010.gada, no 15.9 koe/m² 2010.gadā līdz 12.1 koe/m² 2023.gadā, pateicoties galvenokārt īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem esošajās dzīvojamās ēkās. Jāņem vērā, ka īpatnējā patēriņa vidējo vērtību ietekmē dažādi faktori, kuru ietekmes daļēji savstarpēji kompensējas: kurināmā aizvietošana, augstāka energoefektivitāte dēļ ēku siltumnoturības prasībām, izmaiņas apkures sistēmas veidā (pāreja uz centrālo apkuri), izmaiņas privātmāju un daudzdzīvokļu māju īpatsvarā un arī patērētāju uzvedības izmaiņas (augstāka vai zemāka iekštelpu temperatūras izvēle). Pēdējais no šiem faktoriem būtisku lomu enerģijas patēriņa izmaiņās spēlēja 2022 – 2023.gadā.

Kopējais enerģijas patēriņš uz vienu mājokli (neieskaitot apkuri) 2023.gadā ir par 19% mazāks nekā 2010.gadā. Indikators maksimālo vērtību sasniedza 2010.gadā, kad īpatnējais patēriņš bija par 29% lielāks nekā 2000.gadā. Ja enerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai laika periodā 2010. – 2023.g. ir samazinājies par 21%, tad enerģijas patēriņš elektriskām ierīcēm samazinājies par 15%. Galvenais iemesls tam ir lielo un mazo elektrisko iekārtu, apgaismojumam izmantoto lampu energoefektivitātes palielināšanās. Jāņem vērā, ka īpatnējā patēriņa vidējo vērtību ietekmē dažādi faktori, kuru ietekmes daļēji savstarpēji kompensējas, piemēram, mājokļa vidējais lielums, cilvēku skaits mājoklī, kurināmā nomaiņa un citi.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš uz vienu mājokli 2023.gadā ir par apmēram 45% lielāks nekā 2000.gadā. Abiem enerģijas izmantošanas veidiem pieaugums ir apmēram vienāds. Dēļ elektrisko iekārtu skaita pieauguma līdz 2010.gadam būtiski pieauga elektroenerģijas patēriņš uz vienu mājsaimniecību. Pēc 2010.gada, pateicoties pakāpeniskai efektīvāku ierīču izmantošanai un LED spuldžu plašākai izmantošanai apgaismošanai, elektroenerģijas patēriņš uz vienu mājsaimniecību samazinās. Dēl plašākas CSAS izmantošanas siltā ūdens sagatavošanai patēriņš siltumenerģijas vajadzībām samazinājās.

Laika periodā 2010. – 2023.gads mājsaimniecībās enerģijas galapatēriņš samazinājās par 0.31 Mtoe. No vienas puses, divi galvenie virzītājspēki ietekmēja enerģijas patēriņa pieaugumu 2023.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu - dzīvojamo māju vidējās platības pieaugums (“larger homes” +0.29 Mtoe), vairāk ierīču mājoklī (+0.09 Mtoe). No otras puses, enerģijas ietaupījumi (-0.29 Mtoe) gandrīz pilnībā kompensē iepriekš minēto enerģijas patēriņa pieauguma faktoru radīto ietekmi. Papildus iespaidu uz enerģijas patēriņa samazināšanos atstāja klimatiskais efekts (-0.17 Mtoe) un patērētāju uzvedības maiņa (-0.24 Mtoe).

Laika periodā 2010. – 2023.gads mājsaimniecībās enerģijas patēriņš apkurei samazinājās par 0.23 Mtoe (no 0.91 Mtoe uz 0.69 Mtoe). Patēriņa samazināšanos galvenokārt noteica energoefektivitātes uzlabošanās rezultātā nepatērētā enerģija (- 0.23 Mtoe), kas pārsniedza ar enerģijas patēriņa pieaugumu veidojošā faktora (lielāki mājokļi) ietekmi. Klimata factors (-0.165 Mtoe) un iedzīvotāju uzvedības maiņa (-0.143) arī spēlēja nozīmīgu lomu enerģijas patēriņa samazināšanā apkurei.  

Kopējais patēriņš pakalpojumu sektorā 2023.gadā ir par 8% mazāks nekā 2015.gadā. Patēriņa tendenci nosaka nozares ar lielāko īpatsvaru kopējā patēriņā 2023.gadā: privātie biroji (42%), publisko biroju ēkas (19%) un tirdzniecība (12%). Visās nozarēs ir konstatējama enerģijas patēriņa samazināšanās. Pateicoties atbalsta programmām publisko ēku renovācijai, enerģijas patēriņš publisko biroju ēkās ir samazinājies par apmēram 8%.

Kopējais enerģijas patēriņš uz strādājošo pakalpojumu sektorā 2000. – 2023.gadu periodā ir palicis gandrīz nemainīgs, lai gan elektroenerģijas patēriņam uz strādājošo ir straujš pieaugums par 47%. Lai gan elektriskās iekārtas kļūst arvien efektīvākās, to skaita straujais pieaugums un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju plaša izmantošana sektora pakalpojumu sniegšanā ir sekmējis elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Digitālo risinājumu ieviešana dažos pakalpojuma segmentos, samazinot strādājošo skaitu, arī ietekmē indikatora vērtību.

Ēku energoefektivitāte ir viena no nacionālās energoefektivitātes politikas, īpaši Aktualizētā NEKP2030, prioritātēm. Tās paaugstināšanai tiek izmantoti dažāda veida – investīciju atbalsts, būvnormatīvi, informācijas un demonstrēšanas – pasākumi. Nozīmīgu enerģijas patēriņa ietaupījumu sniedz energopārvaldības sistēmu ieviešana publiskajā sektorā, īpaši pašvaldībās. Dzīvojamo ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas normatīvo prasību pieaugums ir rezultējies aprēķinātā, balstoties uz normatīvajām U vērtībām, jaunas ēkas īpatnējā patēriņa apkurei (kWh/m2/gadā) samazinājumā, attiecīgi 150-200 (1980), 100-130 (1992), 70-90 (2003), 60-85 (2015).  2020.gada 1.janvārī stājās spēkā būvnormatīva “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” jaunā redakcija LBN002-19, kura tieši iekļauj dzīvojamo un nedzīvojamo ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni apkurei (kWh/m2 gadā) kā jaunbūvēm (40-60), tā atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām (80-100). Vairāk nekā 90% daudzdzīvokļu ēku platības ir celtas pirms 2003.gada. Ēku energoefektivitātes klases un energosertifikācijas noteikumi tika ieviesti 2013.gadā. 2021.gadā pārskatītie Ministru kabineta noteikumi (MKN) Nr 222 nosaka ēku energoefektivitātes klasifikāciju atkarībā no diviem rādītājiem – patēriņš apkurei un neatjaunīgās primārās enerģijas patēriņš, kā arī ieviesa brīvprātīgo A+ klasi. Kopš 01.01.2021 visu jauno ēku (ēkas, kuras ir valsts vai pašvaldību īpašumā un institūciju valdījumā – kopš 01.01.2019) būvniecības iecerēm ir jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti. MKN Nr.730 (10.12.2020) nosaka ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības, tostarp atbilstību vismaz E energoefektivitātes klasei. 

Transport

Enerģijas patēriņš transporta sektorā 2023.gadā ir par 44% lielāks nekā 2000.gadā, bet salīdzinot ar 2010.gadu patēriņš ir samazinājies par 4.8%. Autotransportā patēriņš (2010. – 2023.g.) ir palicis gandrīz nemainīgs. 2023.gadā autotransports sastāda lielāko īpatsvaru (97%) kopējā patēriņā un tā īpatvars salīdzinot ar 2010.gadu ir palielinājies par 4% punktiem. 2023.gadā vieglās automašīnas patērēja 53.0% un kravas automašīnas 43% no kopējā patēriņa autotransportā. Kravu pārvadājumu pa dzelzceļu samazināšanās dēļ dzelzceļa transporta patēriņa īpatsvars 2023.gadā ir samazinājusies par 4% punktiem, salīdzinot ar 2010.gadu.

Kopš 2010.gada pasažieru pārvadājumi ir pieauguši par vidēji 0.1%/gadā. Pārvadājumi ar vieglām automašīnām pieauga par 0.7%/gadā un 2023.gadā veidoja 84% no kopējiem pasažieru pārvadājumiem. Turpretim pārvadājumi ar sabiedrisko transportu samazinājās ar autobusiem par vidēji 1.5%/gadā un pārvadājumi pa dzelzceļu par 3.5%/gadā. Atgūstoties no COVID-19 radītās negatīvās ietekmes, 2023.gadā pārvadājumi ar autobusiem pieauga par 35% un pa dzelzceļu par 60%, salīdzinot ar 2021.gadu. 

Kopējos kravu pārvadājumos autotransports sastāda 56% 2023.gadā, un tas ir par 38% punktiem vairāk nekā 2010.gadā. Dēļ straujā kravu pārvadājumu pa dzelzceļu samazināšanās (vidēji 8.8%/gadā, iemesls ir straujā tranzīta kravu pārvadājumu samazināšanās kopš 2020.gada), kopējais kravu pārvadājumu apjoms (tkm) ir samazinājies par vidēji 4.3%/gadā laika periodā 2010.-2023.gads. Autotransporta kravu pārvadājumi šajā laika period ir pieauguši vidēji 4.5% gadā.

Vieglo automašīnu enerģijas patēriņš attiecināts uz pasažieru km (koe/pkm) ir samazinājies par apmēram 1%/gadā laika periodā 2010. – 2023.gads. Šo kopējo tendenci ir ietekmējuši vairāki faktori. No vienas puses ir samazinājies vidējais vieglās automašīnas noslogojums braucienos, un tas 2023.gadā ir par apmēram 14% mazāks nekā 2017.gadā. Papildus tam nozīmīgu daļu no vieglām automašīnām sastāda vidējas un lielas klases automašīnas. No otras puses palielinās automašīnu energoefektivitāte, aizvietojot esošās ar jaunākām, kā arī palielinās elektroautomašīnu īpatsvars, kas atstāj pozitīvu tendency uz šo indikatoru.

Enerģijas patēriņš transportā kopš 2010.gada ir samazinājies vidēji par 0.5%/gadā - no 1.09 Mtoe līdz 1.03 Mtoe 2023.gadā. No vienas puses enerģijas patēriņa palielināšanos noteica sabiedriskā transporta īpatsvara samazināšanās pasažieru pārvadājumos un pārslēgšanās kravu pārvadājumos no dzelzceļa uz autotransportu (0.3 Mtoe). No otras puses šis pieaugums tika kompensēts ar enerģijas ietaupījumien (-0.22 Mtoe), kurus deva efektīvāku pasažieru un kravas automašīnu izmantošana un kravas pārvadājumu samazināšanās.

Aktualizētais NEKP2030 veicina bezemisijas transportu publiskajā, komerciālajā un mājsaimniecību sektoros, transporta multi-modalitāti, videi draudzīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstību ar dzelzceļu kā centrālo elementu. Tiek izmantots dažādu pasākumu kopums – investīcijas, līdzfinansējums elektrotransportlīdzekļu (ETL) iegādei, normatīvie un fiskālie instrumenti, informācijas un izglītības pasākumi. Ir ieviesta transportlīdzekļa ikgadējā ekspluatācijas nodokļa likme atkarībā no CO2 izmešu daudzuma uz kilometru vieglajiem automobiļiem, pirmo reizi reģistrētiem pēc 31.12.2008, un vieglajiem kravas automobiļiem, pirmo reizi reģistrētiem pēc 31.12.2011. Autobusiem un kravas automobiļiem ar masu virs 3500 kg piemēro ikgadējo ekspluatācijas nodokļa likmi atkarībā no EURO klases. Turpinās ETL uzlādes infrastruktūras attīstība publiski pieejamās teritorijās. Notiek ETL lieljaudas uzlādes infrastruktūras izveide uz TEN-T ceļiem.

Industry

Enerģijas galapatēriņš rūpniecībā laika periodā 2010-2023.gads ir pieaudzis no 0.77 Mtoe līdz 0.92 Mtoe (1.4%/gadā). Patēriņa pieaugumu ir noteikušas galvenokārt divas nozares: ne-metālu minerālu izstrādājumu ražošanas nozare (pieaugums vidēji 1.5%/gadā) un kokapstrādes nozare (pieaugums vidēji 5.5%/gadā). Kokapstrādes nozare patērē apmēram 65% no enerģijas galapatēriņa rūpniecībā.

Kopš 2010.gada enerģijas galapatēriņš rūpniecībā ir palielinājies vidēji par 1.4%/gadā. Ražošanas pieaugums (0.33 Mtoe) ir noteikuši enerģijas patēriņa palielināšanos. Mazliet vairāk kā 1/3 daļu no radītā enerģijas patēriņa palielināšanās kompensēja sasniegtie enerģijas ietaupījumi (-0.13 Mtoe), ko sekmēja energoefektivitātes uzlabojumi tehnoloģijās un procesos. Strukturālas izmaiņas, samazinoties energointensīvu nozaru īpatsvaram, radīja ietekmi uz enerģijas patēriņa samazināšanos (-0.11 Mtoe).

Energoefektivitātes veicināšanai tiek izmantots dažādu instrumentu kopums – investīciju līdzfinansēšana, normatīvie instrumenti (īpaši energopārvaldības sistēmas vai energoauditu ieviešanas pienākums lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektrības patērētājiem, skat. “Overview” sadaļu iepriekš), tirgus instrumenti (ES ETS), informācijas pasākumi. 2023.-2029.gadu periodā atbalsts energoefektivitātes investīcijām apstrādes rūpniecības sektorā tiek sniegts, izmantojot (i) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu un (ii) Latvijas ES Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadu plānošanas periodam, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna, finansējumu. Savukārt valsts kapitālsabiedrība “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” piedāvā papildinošus finanšu instrumentus.