Overview

Enerģijas galapatēriņš Latvijā 2015.gadā bija 3.9 Mtoe, pieaugums salīdzinot ar 2000.gadu ir apmēram 15%. Vislielākās izmaiņas ir mājsaimniecību sektorā, kurā enerģijas patēriņš šajā laika periodā ir samazinājies par apmēram 16% un kura daļa kopējā galapatēriņā ir samazinājusies par apmēram 12% punktiem un 2015.gadā bija 29%. Otra lielākā daļa kopējā galapatēriņā ir transporta sektoram, kas 2015.gadā sastādīja 29% un pieaugums salīdzinot ar 2000.gadu ir 7% punkti. Kopš 2000.gada galapatēriņš rūpniecībā ir pieaudzis par 37% un 2015.gadā tā daļa ir apmēram 20% no kopējā patēriņa un pieaugums pret 2000.gadu ir apmēram par 3% punktiem.


Figure 1: Final energy consumption by sector (normal climate)

Source: ODYSSEE

Īstenotā enerģijas efektivitātes politika un pasākumi kopš 2000.gada ir sekmējuši to, ka enerģijas efektivitātes uzlabošanās galapatērētājiem, kas mērīta ar ODEX indikatoru, šajā periodā ir uzlabojusies par 32% (vidēji 2.1% gadā). Ja pakalpojumu sektorā enerģijas efektivitātes uzlabošanās visā periodā ir tikai par 11%, tad transporta sektorā enerģijas efektivitāte ir uzlabojusies par 29% (vidēji 1.9% gadā). Dažādas īstenotās valsts finanšu atbalsta programmas un likumdošanas ieviešana dzīvojamo ēku siltumnoturības uzlabošanai ir sekmējušas to, ka enerģijas efektivitāte mājsaimniecībās ir uzlabojusies par apmēram 34% (vidēji 2.3% gadā). Lai gan ekonomikas recesija 2008-2010.gadā ir būtiski samazinājusi enerģijas efektivitātes uzlabošanās tempu rūpniecībā, visā laika periodā 2000 – 2015.gads uzrādās enerģijas efektivitātes uzlabošanās par apmēram 45%.  


Figure 2: Technical Energy Efficiency Index

Source: ODYSSEE

Energoefektivitāte (EE) ir viens no “Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020.gadam” galvenajiem politikas instrumentiem, kas ļauj samazināt izmaksas un samazinot enerģijas patēriņu tādejādi paaugstina energoapgādes drošuma līmeni. Kā noteikts Latvijas 2017.gada “Ziņojumā par virzību uz valsts energoefektivitātes mērķu  2020. gadam izpildi par 2015. gadu atbilstoši Direktīvas 2012/27/ES … prasībām”,  Latvijas indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, izteikts kā absolūtais primārās un gala enerģijas patēriņa līmenis 2020. gadā, ir attiecīgi 5.3 Mtoe un 4.4 Mtoe. Šādas enerģijas patēriņa vērtības nodrošinās atbilstoši Energoefektivitātes Direktīvas (2012/27/ES) 3.panta prasībām noteiktā indikatīvā valsts energoefektivitātes mērķa 2020. gadā - primārās enerģijas ietaupījums 0,670 Mtoe - izpildi. Pamatnostādnes paredz energointensitātes samazināšanos 2020.gadā par 25%, salīdzinot ar 2010.gadu. Nozīmīga vieta Latvijas EE politikas īstenošanā ir EE investīciju līdzfinansēšanas pasākumiem (skat. sektoru tabulas). Energoefektivitātes likums (2017.g.marts) nosaka energopārvaldības sistēmu ieviešanu (skat.1.tabulu). Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7.panta nosacījumiem Latvijai noteiktais kumulatīvais enerģijas ietaupījums periodā līdz 2020.gadam ir 9896 GWh. Lai izpildītu šo mērķi, Ministru Kabinets apstiprināja 2017.gada aprīlī Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumus (līdz 31.12.2020 shēma iekļauj tikai elektroenerģijas mazumtirdzniecības komersantus) un 2017.gada maijā Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plānu.

Table 1: Cross-cutting measures

MeasuresNEEAP measuresDescriptionExpected savings, impact evaluationMore information available
Energopārvaldības sistēmas (EPS)pašvaldībāsyesEPS ir obligāti jāievieš (1) deviņās republikas pilsētās (līdz 01.04.2017) un (2) tajās novadu pašvaldībās, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10000 vai lielāks (līdz 01.11.2017)Augsta ietekmeLink
EPS valsts tiešās pārvaldes iestādēsyesEPS ir obligāti jāievieš valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10000 kvadrātmetru vai lielāku kopējo apkurināmo platībuAugsta ietekmeLink
Energoaudits (EA) lielajos uzņēmumos visos sektoros (Rūpniecība, Pakalpojumi, Transports)yesLielo uzņēmumu definīcija atbilstoši Energoefektivitātes direktīvai. Pirmais EA ir jāveic līdz 01.12.2017 vai gada laikā pēc uzņēmuma iekļaušanas lielo uzņēmumu sarakstā. Lielajam uzņēmumam ir pienākums līdz 01.04.2020 ieviest vismaz 3 ierosinātos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdeviAugsta ietekmeLink
EPS lielajiem elektroenerģijas patērētājiem visos sektoros (Rūpniecība, Pakalpojumi, Transports)yesLielo elektroenerģijas patērētāju definīcija - ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWhel. EPS ir jāievieš līdz 01.04.2018. Lielajam elektroenerģijas patērētājam ir pienākums līdz 01.04.2022 ieviest vismaz 3 ierosinātos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdeviAugsta ietekmeLink
Energoefektivitātes prasības centralizētām siltumapgādes sistēmāmyesPasākums samazina primārās enerģijas patēriņu. Ministru Kabineta Noteikumi nosaka minimālos siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju neto lietderības koeficientus un maksimālos relatīvos siltuma zudumus siltumtīklosVidēja ietekmeLink
Source: MURE

Buildings

2015.gadā lielākā daļa (66%) no patērētās enerģijas mājsaimniecībās tika lietota apkurei, turpretim siltā ūdens sagatavošanai 18%, elektriskajām iekārtām 10% un ēdiena gatavošanai apmēram 6.5%. Salīdzinot ar 2000.gadu elektrisko iekārtu patēriņa daļa ir pieaugusi par 4.6% punktiem, siltā ūdens sagatavošanas daļa par 6.4% punktiem. Tajā pašā laikā apkures daļa ir samazinājusies par apmēram 10% punktiem.

Enerģijas patēriņa samazināšanos 2015.gadā pret 2000.gadu lielā mērā ir ietekmējuši veiktie enerģijas efektivitātes pasākumi ēkās, jo enerģijas patēriņš apkurei uz m2 šajā laika periodā ir samazinājies par apmēram 40%.


Figure 3: Energy consumption of space heating per m2

Source: ODYSSEE

Figure 4: Energy consumption by end-use per dwelling

Source: ODYSSEE

Analizējot enerģijas patēriņa izmaiņu cēloņus var secināt, ka divi galvenie faktori ir devuši ieguldījumu enerģijas patēriņa pieaugumam 2015.gadā pret 2000.gadu. Pirmkārt tas ir dzīvojamo māju vidējās platības pieaugums (“larger homes”+0.36 Mtoe) un otrkārt patērētāju uzvedības maiņa (“other +0.07 Mtoe) un klimata faktors (+0.03 Mtoe). Tomēr enerģijas ietaupījumi (-0.58 Mtoe) un mazākā mērā iedzīvotāju skaita un līdz ar to mājokļu skaita samazināšanās pilnībā kompensē iepriekš minēto enerģijas patēriņa pieauguma faktoru radīto efektu un enerģijas patēriņš mājsaimniecībās ir samazinājies.   


Figure 5: Main drivers of the energy consumption variation in households

Source: ODYSSEE

Enerģijas patēriņš uz strādājošo pakalpojumu sektorā 2000 – 2015.gads ir pieaudzis par 11.3%. To lielā mērā ir noteicis elektroenerģijas patēriņa uz strādājošo straujais pieaugums par 59%. Lai gan elektriskās iekārtas kļūst arvien efektīvākās, to skaita straujais pieaugums ir sekmējusi šo elektroenerģijas pieaugumu. Vidējais enerģijas patēriņš uz strādājošo un elektroenerģijas patēriņš uz strādājošo attiecīgi gadā ir pieaudzis par 0.8% un 4.0%.


Figure 6: Energy and electricity consumption per employee (normal climate)

Source: ODYSSEE

Sektors ir viens no nacionālās energoefektivitātes (EE) politikas prioritātēm. EE paaugstināšanai tiek izmantoti dažāda veida – investīciju atbalsts, normatīvie standarti, informācijas – pasākumi. Standartu, nosakošu prasības normatīvajām vērtībām dzīvojamo ēku norobežojošām konstrukcijām, attīstību kopš 1979.gada var raksturot ar enerģijas īpatnējā patēriņa apkurei vērtību (kWh/m2/gadā) atbilstoši normatīvam uzbūvētās ēkās: 150-200 (1979), 100-130 (1992), 70-90 (2003), 50-70 (2014 pārskatītais standarts) kWh/m2/gadā. Būtiski, daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku dominējošais vairākums ir neatbilstošs šobrīd spēkā esošām siltumtehniskām prasībām un šajās ēkās ir augsts enerģijas patēriņa ietaupījuma potenciāls. Pēc platības, tikai 6% daudzdzīvokļu ēkas ir celtas 1993.-2002.periodā un 5% - pēc 2003.gada. “Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam” nosaka sekojošu nesaistošu mērķi ēku sektorā - samazināt vidējo siltumenerģijas patēriņu apkurei  (ar klimata korekciju) no 202 kWh/m2/gadā (2009) līdz 150 kWh/m2/gadā (2020).  2014.gada aprīlī Latvijas būvnormatīvā LBN002 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Standarts nosaka siltuma caurlaidības koeficientu vērtības trīs veidu ēkām: (1) dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi, (2) citas publiskās ēkas, un (3) ražošanas ēkas.  Ministru Kabineta Noteikumi Nr.383 (2013, grozījumi 2015) nosaka sešas ēku EE klases.   

Table 2: Policies and measures implemented in the building sector

MeasuresDescriptionExpected savings, impact evaluationMore information available
Dzīvojamo ēku energoefektivitātes sertifikācija Ministru Kabineta Noteikumi nosaka Latvijas specifiskos energoefektivitātes rādītājus atbilstoši sešām energoefektivitātes klasēm. No 2021. gada 1. janvāra jaunbūvēm – dzīvojamām ēkām – ir jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām (energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh/1m2/gadā). Ir noteikti energoefektivitātes rādītāji pārbūvējamām vai atjaunojamām dzīvojamām ēkām. Esošām ēkām, kuras atbilst zemākajai F klasei - energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh/1m2/gadā, ir nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiVidēja ietekmeLink
Nedzīvojamo ēku energoefektivitātes sertifikācijaMinistru Kabineta Noteikumi nosaka Latvijas specifiskos energoefektivitātes rādītājus atbilstoši sešām energoefektivitātes klasēm. No 2019. gada 1. janvāra visām jaunbūvēm – valsts institūciju ēkām – ir jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām (energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 45 kWh/1m2/gadā), savukārt jaunbūvēm – pārējām nedzīvojamām ēkām – minētā prasība stājas spēkā 01.01.2021. Ir noteikti energoefektivitātes rādītāji pārbūvējamām vai atjaunojamām nedzīvojamām ēkām. Esošām ēkām, kuras atbilst zemākajai F klasei - energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh/1m2/gadā, ir nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi Vidēja ietekmeLink
Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās (daudzdzīvokļu ēkas)Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Nacionālo Darbības Programmu 2007-2013.gada un 2014.-2020.gada plānošanas periodiem ietvarā (ERAF līdzfinansējums)Augsta ietekmeLink
Informatīvā komunikācijas kampaņa (programma) “Dzīvo siltāk” Augstas efektivitātes informatīvā komunikācijas kampaņa, kas, nodrošinot kvalitatīvu praktisku informāciju par labākajiem risinājumiem, motivē dzīvojamo ēku dzīvokļu īpašniekus veikt ēkas energoefektīvu renovāciju. 2013. gadā kampaņa ieguva Eiropas Komisijas augstāko novērtējumu konkursā Ilgtspējīga enerģija Eiropai, savukārt 2015.gadā tā kļuva par Energy Globe balvas konkursa nacionālo uzvarētāju.Link
Investīcijas sabiedriskajās ēkās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanaiInvestīciju līdzfinansēšana tiek veikta nacionālo zaļo investīciju shēmu ietvarā: 2010.-2015.gadā Klimata pārmaiņu finanšu instruments (ienākumi no starptautiskās emisiju tirdzniecības atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem), kopš 2016.gada – Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (ienākumi no valstij piederošo Eiropas Savienības emisijas kvotu (EUA) un aviācijas emisiju kvotu (EUAA) izsolīšanas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā). Detālai informācijai skatīt MURE Tertiary sector datu bāzē ietverto pasākumu aprakstus: TER-LV7, TER-LV8, TER-LV26 un TER-LV27.Augsta ietekmeLink
Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās un pašvaldību ēkāsEnergoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Nacionālās Darbības Programmas 2014.-2020.gada plānošanas periodam ietvarā (ERAF līdzfinansējums). Detālai informācijai skatīt MURE Tertiary sector datu bāzē ietverto pasākumu aprakstus: TER-LV16 un TER-LV17Augsta ietekmeLink
Latvijas Būvnormatīvs LBN002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” (dzīvojamām ēkām)Būvnormatīvs nosaka būvelemenu un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu normatīvās un maksimālās vērtībasAugsta ietekmeLink
Latvijas Būvnormatīvs LBN002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” (nedzīvojamām ēkām)Būvnormatīvs nosaka būvelemenu un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu normatīvās un maksimālās vērtībasAugsta ietekmeLink
Source: MURE

Transport

Autotransports sastāda lielāko daļu no enerģijas patēriņa transportā. 2015.gadā pasažieru automašīnas patērēja 48.4% un kravas automašīnas 31.7% no kopējā patēriņa transportā. Dēļ kravu pārvadājumu pa dzelzceļu samazināšanos pēdējos trīs gados ir samazinājusies dzelzceļa daļa kopējā patēriņā un 2015.gadā tā sastādīja tikai 6.2%, kas ir par 1.9% punktiem mazāka nekā 2012.gadā.


Figure 7: Split of the transport energy consumption by mode

Source: ODYSSEE

Pasažieru satiksme ir būtiski pieaugusi kopš 2000.gada (4.2%/gadā). Šis straujais pieaugums bija līdz 2007.gadam un pēc tam pieauguma temps ir stabilizējies. Pieaugumu radīja pasažieru automašīnas. Turpretim pārvadājumos ar sabiedrisko transportu ir novērojama pretēja tendence. Pārvadājumi ar autobusiem ir samazinājušies par 1.7%, bet pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu ir pat par 28%.


Figure 8: Share of transport in passenger traffic

Source: ODYSSEE

Arī kravu pārvadājumos (mērīti tonnkilometros) ir konstatējams straujš pieaugums salīdzinot ar 2000.gadu (5.7%/gadā). Pieaugums ir gan kravas pārvadājumos ar automobiļiem, gan pa dzelzceļu. Tajā pašā laikā automobiļu daļa kopējos pārvadājumos ir palielinājusies par 17% punktiem, bet dzelzceļa daļa ir samazinājusies par 17% punktiem.


Figure 9: Share of modes in freight traffic

Source: ODYSSEE

Enerģijas patēriņš transportā 2015.gadā ir par 0.4 Mtoe, jeb 53% lielāks nekā 2000.gadā. Šo tendenci galvenokārt nosaka iepriekš aprakstīto aktivitāšu pasažieru un kravas pārvadājumos pieaugums ( 0.6 Mtoe), kā arī negatīvās tendences attiecībā par pāreju no sabiedriskā transporta uz privātām automašīnām (0.21 Mtoe). Daļēji šo pieauguma tendenci ir kompensējuši enerģijas ietaupījumi (-0.72 Mtoe), kurus deva efektīvāku pasažieru un kravas automašīnu izmantošana, kā arī loģistikas uzlabošana kravu pārvadājumos.


Figure 10: Main drivers of the energy consumption variation in transport

Source: ODYSSEE

Dažādu – normatīvie instrumenti (standarti, marķēšana, publiskais iepirkums), fiskālie instrumenti, informācijas un izglītības pasākumi, investīcijas – pasākumu kopums tiek izmantots zemas emisijas transportlīdzekļu ieviešanas veicināšanai un videi draudzīgas satiksmes infrastruktūras izveidei. “Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.-2020.gadam” turpina “Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.-2016.gadam”. Nacionālā zaļo investīciju shēma (Klimata pārmaiņu finanšu instruments) 2014.-2015.gadā līdzfinansēja elektrotransporta līdzekļu (ETL) iegādi sabiedriskajā sektorā un Latvijā reģistrētiem komersantiem. 2014.-2020.gada plānošanas periodā, Nacionālās Darbības Programmas (NOP)  ietvarā, tiek veikta ETL uzlādes infrastruktūras attīstība. NOP nozīmīgi fokusi ir tramvaju līniju tīkla paplašināšana Latvijas lielākajās pilsētās un videi draudzīgu sabiedriskā transporta autobusu (elektriskie, ūdeņraža, 100% biodegvielas, SDG, hibrīdtehnoloģijas) iegādes līdzfinansēšana, un dzelzceļa elektrifikācija. 2016.gada decembrī pieņemtais likums nosaka izmaiņas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklī – pāreju uz likmi atkarībā no automobiļa radītā CO2 izmešu daudzuma vienu kilometru.

Table 3: Policies and measures into force in the transport sector

MeasuresDescriptionExpected savings, impact evaluationMore information available
Diferencēta transportlīdzekļa ikgadējā ekspluatācijas nodokļa piemērošanaDiferencēta pieeja nodokļa likmē veicina transportlīdzekļu īpašniekus izvēlēties degvielas patēriņa ziņā efektīvu transportlīdzekli un pārdomāt braukšanas maršrutus un braukšanas stilu. Vieglajām automašīnām nodokļa likmes tiek/tika diferencētas atkarībā no tās pilnās masas, motora tilpuma un motora maksimālās jaudas, kravas automašīnām un autobusiem – atkarībā no pilnās masas un citiem tehniskajiem parametriem. 2016.gadā pieņemtie likuma grozījumi nosaka jaunu pieeju vieglajām automašīnām, reģistrētām pirmo reizi no 2009.gada – likmi atkarībā no automobiļa radītā CO2 izmešu daudzuma uz vienu kilometru.Vidēja ietekmeLink
Videi draudzīgas satiksmes infrastruktūras attīstībaIeguldījumu programma Nacionālās Darbības Programmas 2014.-2020.gada plānošanas periodam ietvarā (Kohēzijas fonda līdzfinansējums), veicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz pasažieriem ērtu sabiedrisko transportuVidēja ietekmeLink
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras attīstībaIeguldījumu programma Nacionālās Darbības Programmas 2014.-2020.gada plānošanas periodam ietvarā (ERAF līdzfinansējums), veicina elektrotransportlīdzekļu skaita un izmantošanas pieaugumuVidēja ietekmeLink
Source: MURE

Industry

Galapatēriņš rūpniecībā laika periodā 2000-2015 ir ievērojami pieaudzis (2.4%/gadā). Patēriņa pieaugumu ir noteikušas galvenokārt tendences ne-metālu minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē (pieaugums 7.1 %/gadā) un citas nozares (kokapstrādes nozare) ar pieaugumu 25%/gadā. Pie tam piecu enerģijas patēriņa intensīvo nozaru daļa kopējā rūpniecības galapatēriņā ir samazinājusies par apmēram 17.5% punktiem.


Figure 11: Final energy consumption by branch

Source: ODYSSEE

Lai gan tērauda ražošana kopš 2014 gada ir ievērojami samazinājusies dēļ uzņēmuma darbības apturēšanas, iepriekšējā laika periodā varam redzēt tehnoloģiju pilnveidošanas un nomaiņas pozitīvo ietekmi uz enerģijas īpatnējā patēriņa uz saražoto produkcijas vienību samazināšanos.


Figure 12: Unit consumption of energy‐intensive products (toe/t)

Source: ODYSSEE

Kopš 2000.gada enerģijas galapatēriņa pieauguma rūpniecībā virzītājspēki ir ražošanas pieaugums (0.39 Mtoe), strukturālas izmaiņas (0.06 Mtoe) un citi faktori (0.23 Mtoe). Šo faktoru ietekmi uz enerģijas patēriņa izmaiņām ievērojami samazināja sasniegtie enerģijas ietaupījumi (-0.46 Mtoe). Ja līdz ekonomiskai krīzei, tas ir 2007.gadam, enerģijas patēriņa pieaugumu rūpniecībā galvenokārt noteica ražošanas pieaugums, tad pēc 2009.gada lielāko ietekmi noteica strukturālās izmaiņās.


Figure 13: Main drivers of the energy consumption variation in industry

Source: ODYSSEE

Energoefektivitātes veicināšanai rūpniecības sektorā tiek izmantots dažādu (investīciju atbalsts, normatīvie instrumenti, informācija) pasākumu kopums. 2015.-2015.gadā energoefektivitātes investīciju atbalsts tika sniegts nacionālās zaļo investīciju shēmas (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) ietvarā. Savukārt 2014-2020 plānošanas periodā investīciju atbalsts tiek sniegts Nacionālās Darbības Programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (apstrādes rūpniecības sektoram) un Lauku attīstības programmas (pārtikas ražošanas rūpniecības sektoram) ietvaros.

Table 4: Policies and measures in industry

MeasuresDescriptionExpected savings, impact evaluationMore information available
Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas sektorāNacionālās zaļo investīciju shēmas (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) līdzfinansētā programma, 2010.-2015.gadā, ietvēra energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ražošanas ēkās un tehnoloģijās, kā arī atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas pasākumus.Augsta ietekmeLink
Efektīvu energoresursu izmantošana un enerģijas patēriņa samazināšana un pāreja uz atjaunojamiem enerģijas resursiem apstrādes rūpniecības nozarēIeguldījumu programma Nacionālās Darbības Programmas 2014.-2020.gada plānošanas periodam ietvarā (Kohēzijas fonda līdzfinansējums)Vidēja ietekmeLink
Investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanai pārtikas ražošanas rūpniecības sektorā. Ieguldījumu programma Nacionālās Lauku Attīstības Programmas 2014.-2020.gada plānošanas periodam ietvarā (ELFLA līdzfinansējums)Augsta ietekmeLink
Source: MURE